Mēness aptumsums

15.02.2008| Kategorija: Astronomija | Birkas: aptumsums, Astronomija, mēness, novērojumi

2008 gada 21. februārī ir gaidāms pilns mēness aptumsums.  (nakts no 20. uz 21. februāri)

Daļējais aptumsums sākas 3:43

Pilnais aptumsums sākas 5:00

Maksimālā fāze ir 5:26

Pilnais aptumsums beidzas 5:51

Daļējais aptumsums beidzas 7:09

Mēness aptumsuma laikā izskatās šādi:

Apraksts

Mēness aptumsums notiek vismaz 2 reizes gadā, kad vien kāda daļa no Zemes ēnas krīt uz Mēness. Mēness vienmēr būs pilns aptumsuma laikā, tas ir, skatoties no saules, mēness vienmēr būs tieši aiz Zemes. Lai gan, kopš Mēness orbitālā plakne ir nobīdīta par 5 grādiem pret zemes orbitālo plakni (ekliptiku), lielākā daļa no pilnmēnešu notiek, kad Mēness ir vai nu uz ziemeļiem vai dienvidiem no Zemes ēnas. Tāpēc, lai būtu novērojams aptumsums, Mēnesim ir jāatrodas netālu vienam no diviem Mēness orbītas un ekliptikas krustošanās punktiem, kurus sauc par augošajiem un sarūkošajiem orbītu krustošanās punktiem.

Zemes ēna var tikt iedalīta 2 daļās: pilnā ēnā un pusēnā. Pilnajā ēnā nav tiešā saules starojuma. Lai gan, Saules lielā izmēra dēļ, tās starojums tiek tikai daļēji bloķēts ārējā Zemes ēnas daļā, kuru sauc par pusēnu.

Pusēnas aptumsums notiek, kad Mēness šķerso Zemes pusēnu. Pusēna neizraisa vērā ņemamu Mēness virsmas satumšināšanos, lai gan daži apgalvo, ka tas kļūst mazliet dzeltenīgs. Īpašs pusēnas aptumsuma veids ir pilnais pusēnas aptumsums, kura laikā Mēness atrodas precīzi Zemes pusēnā. Šādi aptumsumi ir reti, šādos gadījumos Mēness daļa, kura ir tuvāk ēnai var kļūt mazliet tumšāka nekā pārējā Mēness virsma.

Daļējs aptumsums notiek, kad tikai daļa no Mēness šķērso ēnu. Kad Mēness pilnībā ieiet Zemes ēnā ir novērojams pilnais Mēness aptumsums. Mēness ātrums caur ēnu ir apmēram kilometrs sekundē, un kopā var turpināties līdz 107 minūtēm. Tomēr kopējais laiks starp mēness pirmo un pēdējo kontaktu ar ēnu ir krietni vien ilgāks, un var turpināties virs 6 stundām.

Parādīšanās

Mēness nepazūd no redzamības, kad tas šķērso ēnu, tas notiek tāpēc, ka Zemes atmosfēra atstaro Saules gaismu arī ēnas daļā, ja Zemei atmosfēra nebūtu, tad arī Mēness būtu pilnīgi tumšs aptumsuma laikā. Sarkanā nokrāsa rodas tāpēc, ka Saules gaismai sasniedzot Mēnesi ir jāiziet cauri garam un blīvam zemes atmosfēras slānim, kurā tā tiek sadalīta. Īsāko viļņa garumu starojums izkliedējas atmosfērā, taču garākie viļņa garumi iziet cauri, kā rezultātā Mēness ir redzams sarkanīgā nokrāsā. (šis pats efekts ir novērojams saullēkta un saulrieta laikā) To cik tumšs būs mēness nosaka arī mākoņu daudzums atmosfērā un putekļu, jo vairāk šķēršļu būs gaismai, jo Mēness izskatīsies tumšāks.