Ziemassvētki

15.12.2008| Kategorija: Izklaide | Birkas: kristietība, latviešu tradīcijas, svētki, tradīcijas, Ziemassvētki

Tuvojoties ziemassvētkiem no googles ierodas arvien vairāk cilvēku meklējot šeit informāciju par Ziemassvētkiem. Neliels ieskats, kas ir Ziemassvētki.

Kas ir Ziemassvētki?

Latviešu mitoloģija

Ziemas saulgrieži tika svinēti, laikā kad diena bija visīsākā un naksts visgarākā. Šie bija visbagātīgājie un visgaidītākie svētki no visiem. Jau iepriekš tika dekorēta māja, gatavoti ēdieni – tiem bija jābūt vismaz 12.

Ziemassvētkos gāja rotaļās, dziedāja dziesmas, šajā laikā rotaļās tika atzīmēta gaismas cīņa ar tumsu.

Daži latviešu ticējumi (via folklora.lv)

• Ziemassvētkos vajaga vilkt krustu uz visām durvīm, jo citādi nāk velns iekšā.
• Ja Ziemassvētku rītā uzceļas agri, tad visu gadu neaizgulēsies.
• Ziemassvētkos vajaga deviņas reizes ēst, tad būs bagāts.
• Ziemassvētku vakarā jāstāv galda virsū uz vienas kājas un jātur vienā rokā alus kauss, otrā linu sauja, tad aug vareni lini.
• Ja Ziemassvētku nedēļā prusaki pa kulu rāpo, tad būs badīga vasara.
• Ziemassvētku nakti jāiet basām kājām ābeles purināt, tad nākošu gadu būs pulka ābolu.
• Ziemsvētku naktī nedrīkst iet uz kūti, jo var pārvērsties par kādu kustoni.
• Zīmassvātkūs golvas nasukuoj, lai vystas nakaš duorzu.
• Meitas savu likteni var pareģot Ziemsvētku sestdienas vakarā uz krāsns kruķa pie cūkas jājot un uzrunājot: “Labvakar, veco māt!”.Cik reizes cūka iekrikšinās, tik gadi vēl vīrs jāgaida.
• Ziemassvētku vakarā, vakariņas ēdot, jāiet skatīties aiz loga; kuram neesot galvas, tas to gadu miršot.
• Ja pēc Ziemassvētkiem labs laiks, tad pēc Jāņiem arī būšot labs laiks.
• Kas Bluķa vakarā vērpjot, tā aitām vēders sagriežoties.
• Kūķu diena ir Ziemassvētku sestdiena. Tai vakarā jāvāra grūdenis ar cūkas ausi.
• Kūču dīnas vokorā napracātim vajaga aizīt uz skaidīni un pajemt molkas klēpi, atnest iz ustobu un saskaiteit pagales; jo izīt pa puoram, tod tymā godā preciesīs, bet ja nā – tod nasaprecies.

Kristietība

Ziemassvēti ir ikgadējie svētki, kurus svin 25. decembrī, šajā dienā tiek atzīmēta Jēzus dzimšana.

Mūsdienās svētki saistās arī ar dāvanu pasniegšanau, baznīcas svētkiem, dažādām dekorācijām, kuras iekļauj gan sveces, gan Ziemassvētku eglīti, kā arī dažādas krāsainas lampiņu virtnes. Neatņemama svētku sastāvdaļa ir Ziemassvētku vecītis, dažādās kultūrās to sauc par to dēvē arī citādi – Santa klauss , Salavecis. Ziemassvētku vecītis ir radies sakrustojoties norvēģu mitoloģijai ar kristietību 19. gs.

Vārds Ziemassvētki pirmo reizi datēts 1038. gadā, un tas no angļu valodas tulkojot nozīmē Kristus messe. 

Jāpiebilst, ka mūsdienās Ziemassvētki ir zaudējuši savu sākotnējo nozīmi un ļoti komercializējušies.