Kādi pārsteigumi sagādāti Latvijas astronomiem ANO izsludinātajā Starptautiskajā astronomijas gadā? Minēsim divus piemērus. Latvijas vecākais populārzinātniskais gadalaiku izdevums “Zvaigžņotā Debess” (‘ZvD’) pirmo reizi savas pastāvēšanas jau vairāk nekā 50 gados nav saņēmis finansiālu valsts atbalstu. Valsts budžets “glābts” arī uz Baldones observatorijas (kods 069 IAU observatoriju sarakstā) rēķina. Šis valsts nozīmes zinātnes objekts kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas ir pastāvējis ar centralizētu vai mērķfinansējumu, kas šogad nav paredzēts. Kā šīs Observatorijas darbība, tā “ZvD” izdošana ir apdraudēta.

Latvija Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā, un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā šogad gatavojas atzīmēt dalības ES piekto gadskārtu, nodēvējot Latvijas līdzdalību kā “zelta iespēju”. Taču 2000. gadā Lisabonā ES Ministru Padomē nospraustais mērķis – 2010. gadā kļūt par konkurētspējīgāko uz zināšanām balstīto ekonomisko sistēmu pasaulē – un 2002. gadā Barselonā konkretizētais: Lisabonas stratēģiskā mērķa sasniegšanai zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju finansējumam 2010. gadā jābūt 3% no IKP, noteica Latvijas iestāšanās ES ne tikai iespējas, bet arī pienākumus Latvijas valstij.

Tādā kārtā tieši Eiropas Savienības direktīvas kļuva par atbalstu Latvijas zinātniekiem, arī astronomiem: LU Astronomijas institūta infrastruktūras projekta ietvaros par Eiropas Savienības struktūrfonda ERAF (Eiropas Reģionālās attīstības fonds) līdzekļiem 2005. gadā Vācijā (Carl Zeiss Jena) tika atjaunots pārklājums Baldones Šmita teleskopa spogulim (diametrs 1.20 m), 2006. gadā fotoplašu kasetes turētāja vietā teleskopa tubusā uzstādīta lādiņsaites matrica (CCD), iezīmējot fotogrāfiskās ēras beigas un digitālās astronomijas sākumu LUAI Astrofizikas observatorijā. Šmidta (Schmidt) sistēmas teleskops – vienīgais šāda veida teleskops Baltijā un viens no šīs sistēmas lielākajiem teleskopiem pasaulē, kura vairāk nekā 40 gadu darbības laikā (uzstādīts 1966. gadā) iegūts ap 25500 debess uzņēmumu ar unikālu informāciju par šajā laika posmā kosmiskajā telpā notikušajām izmaiņām, kuru LU AI septiņgadu (2007-2013) plāna ietvaros ir paredzēts digitalizēt saskaņā ar Starptautiskās astronomijas savienības IAU 2000. gada Rezolūciju B3 (Safeguarding the Information in Photographic Observations), padarot šo informāciju pieejamu visas pasaules astronomiem.

LUAI Astrofizikas observatorija Baldones Riekstukalnā – vienīgā profesionālā observatorija Latvijā, kur nodarbojas ar novērojumiem optiskajā astronomijā (oglekļa zvaigžņu pētniecība, novas Andromedas galaktikā, komētu uzņēmumi u.c.), – 2006. gadā nosvinēja 60. gadskārtu, atzīmēdama astrofizikas attīstību Latvijas Zinātņu akadēmijā kopš 1946. gada (sagatavoti zinātņu doktori, publicēti desmiti rakstu krājumu, ASV tulkotas monogrāfijas) un Latvijas Universitātē pēc 1997. gada (tiek gatavoti bakalauri, maģistranti, doktoranti). Ar Šmidta teleskopu Baldones Riekstukalnā ir atklāts vairāk nekā 350 oglekļa zvaigžņu, 70 novas galaktikā M31, pēdējā laikā – vairāk nekā 10 asteroīdu, tostarp arī Zemei bīstamu (sk. “ZvD”, 2008/09, Ziema).

Visa ar astronomiskas observatorijas celtniecību Riekstukalnā un Latvijas astronomu pārējo veikumu (radioastronomijas attīstība, ZMP fotogrāfiskie un lāzernovērojumi u.c.) saistītā notikumu gaita ir tikusi atspoguļota “Zvaigžņotajā Debesī”. Šis rakstu krājums, kas iznāk jau vairāk nekā pusgadsimtu, ir vecākais plaša profila dabas zinātņu sasniegumiem veltītais populārzinātniskais žurnāls Latvijā un guvis arī starptautisku ievērību. “ZvD”, iespējams, ir vienīgā joma zinātnē, kur mūs var apskaust (un apskauž) astronomiskā sabiedrība Baltijas valstīs.

Šis žurnāls kalpo kā apmaiņas literatūra, ar tā palīdzību LU AI bez maksas iegūst savam zinātniskajam darbam nepieciešamās daudzu astronomisko observatoriju un institūtu zinātniskās publikācijas un izdevumus, kuru iegādei pašreizējās finansēšanas apstākļos Latvijas astronomiem nebūtu līdzekļu.

“ZvD” ir arī palīgs skolām: tajā tiek publicēti astronomijas, fizikas, matemātikas olimpiāžu uzdevumi un atrisinājumi. Gandrīz katrā laidienā atrodamas studentu un doktorantu publikācijas, tā sniedz aprakstus par ārvalstu un Latvijas zinātniekiem un mācību spēkiem.

Bez savas izglītojošās lomas “ZvD” visu pastāvēšanas laiku (kopš 1958. gada) ir kalpojusi arī valodas dzīvotspējas uzturēšanai, piedaloties zinātniskās terminoloģijas izstrādāšanā un lietošanā.

Lai gan sabiedrības un tostarp skolu jaunatnes interese par astronomiju un citām dabas zinātnēm vispār ir liela, informētības un, galvenais, – izpratnes līmenis par kosmosa objektiem un parādībām bieži vien ir visai zems un neadekvāts mūsdienu zinātnes sasniegumiem. Visdažādākā informācija par jebkuru tēmu, kas pieejama pasaules tīmeklī, nereti ir dezinformējoša, un tieši pie “ZvD” griežas samulsinātie interesenti, lai noskaidrotu izdzīvošanas iespējas, kā, piemēram, tas bija par kādu planētu, kurai “vajadzēja” uz Zemes izraisīt katastrofu (sk. “ZvD”, 2003, Vasara, 94.-95.lpp.), vai par “sertificētiem” zvaigžņu nosaukumiem (sk. “ZvD”, 2002/2003, 95.lpp.), ko no “starptautiskiem zvaigžņu reģistriem” par naudu izsniedz veikli darboņi. IAU, kuras dalībvalsts ir Latvija, XXVI Ģenerālajā Asamblejā Prāgā 2006. gadā pat pieņēmusi speciālu Rezolūciju 4 par astronomijas jautājumu popularizēšanas nepieciešamību sabiedrībā (sk. “ZvD”, 2006/07, Ziema, 3.-5.lpp.).

“ZvD” sekmē ne tikai normālu mācību procesu skolās, dodot visaktuālāko un korektāko informāciju par jaunākajiem dabas zinātņu sasniegumiem, bet, ieinteresējot jaunatni, veicina arī tās piesaistīšanu zinātnei un tehnikai. “ZvD” pašlaik uztur sakarus ar ārzemēs studējošiem Latvijas jauniešiem, publicēdama viņu populārzinātniskos rakstus. Īpaši pieminams Mārtiņš Sudārs, praktikants kosmisko izstrādņu kompānijā Thales Alenia Space (Turīna, Itālijā), kam astronomiju apgūt palīdzējusi “ZvD” (sk. “ZvD”, 1999/2000, Ziema, 81.lpp.).

Vēl atzīmējams, ka zinātniskās literatūras ieguvumus (sk. žurnālu, grāmatu uzskaitījumu “ZvD”, 2009, Pavasaris) 2009. gadā no apmaiņas pret “ZvD” var vērtēt virs Ls 3000.

Vai tieši 2009. – Starptautiskais astronomijas gads – būs liktenīgs “Zvaigžņotajai Debesij” un Baldones observatorijai? Vai zaudējums nākotnē neizvērtīsies ievērojami lielāks nekā dažu tūkstošu latu “ietaupījums”, īpaši ņemot vērā vēl to, ka Latvija nopietni gatavojas dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā ESA sadarbības valsts statusā (sk. “ZvD”, 2009, Pavasaris)? Vai, iesaistoties kosmisko pētījumu un kosmisko tehnoloģiju izstrādes projektos, dibināsim jaunas aģentūras un laidīsim postā novērojumu bāzes ar uzkrāto unikālo informāciju un unikāliem astronomiskiem instrumentiem, neraugoties uz ieguldītiem ERAF līdzekļiem?

Baldones observatorijas darbības nodrošināšanai (teleskopa u.c. instrumentu tehniskā apkope, sakaru, elektroenerģijas, apsardzes u.c. pakalpojumi, sīki remonti u.tml.), astronomisko fotouzņēmumu arhīva saglabāšanai un “ZvD” izdošanai nepieciešamie līdzekļi nav mērāmi miljonos. Ņemot vērā krīzes situāciju valstī, varētu atgriezties kaut 1998. gada līmenī, t.i., ilgi pirms “treknajiem gadiem”, kad tika piešķirti Ls 15400 (LUAI Astrofizikas observatorijai) un Ls 5500 (‘Zvaigžņotajai Debesij’). Starptautiskā valūtas fonda prasība pazemināt algu ir izpildīta pilnībā: AO nelielais apkalpojošais personāls ir pieradis saņemt atalgojumu zem iztikas minimuma, un “ZvD” redakcijas kolēģija ir darbojusies un darbojas sabiedriskā kārtā.

LZA Dr.astron.h.c. Dr.phys. Andrejs Alksnis, “ZvD” red. kolēģ. loc. (1958 ), IAU biedrs (1964)
LZA koresp. loc. Dr.habil.math. Agnis Andžāns, “ZvD” atbild. redaktors
Dr.sc.comp. Mārtiņš Gills, “ZvD” atbild. red. vietn., IYA2009 koordinators Latvijā
Irena Pundure, “ZvD” atbild. sekretāre
Dr.phys. Ilgmārs Eglītis, LUAI AO vadītājs, IAU biedrs

Habla teleskopa labošanas misija, STS-125 saņem arvien sliktākas un sliktākas zinās. 2008. gadā misija tika atlikta viesuļvētras Ike dēļ, un vēlreiz pēc tam, kad datu apstrādes procesora sabojājās. Tagad misija var būt pārāk riskanta gan kosmosa kuģim, gan astronautiem. Sekojot atlūzam no Iridium un Krievijas komunikāciju satelīta sadursmes pagājušajā nedēļā. Habla orbītas tuvumā var atrasties pārāk daudz atlūzu, lai Nasas drošības noteikumi atļautu misiju. Bez šīs servisa misijas, kura pagaidām ir ieplānota maijā,  Habla teleskopam ir atlicis ne vairāk kā viens vai divi gadi, kuru laikā mūs apgādāt arvien jauniem atklājumiem.

Astronautiem skafandros izgājieni atklātā kosmosā ir vēl bīstamāki, nekā šatlam vai Habla teleskopam, misijas laikā būtu nepieciešami 5 izgājieni atklātā kosmosā, mainot Habla baterijas, pievienojot jaunus instrumentus(ieskaitot jaunu kameru), nomainot radiācijas aizsargslāni.

Habla teleskopa orbīta atrodas augstāk nekā SKS, tuvāk atlūzu mākonim no sadursmes. Pat pirms sadursmes iespējamība, ka kādas atlūzas trāpījums misijas laikā, jau bija tuvu NASA drošības normām. NASA prognozē iespējamību sadursmei ar kādu no atlūzām 1 pret 185 – drošības norma ir 1 pret 200.

Pārējās atlūzas šajā orbītā iekļauj gabalus no satelīta, kuru Ķīna uzspridzināja 2007. gadā kā daļu no raķetes testa, pievienojot simtiem potenciālu bīstamu atlūzu.

Galīgais lēmums varētu pieņemts tuvāko nedēļu laikā.

avots

JAK aicina apmeklēt kluba sanāksmes un

* noskaidrot tevi interesējošos astronomijas jautājumus
* noklausīties lekcijas par dažādām astronomijas tēmām
* uzzināt aktuālus astronomijas notikumus un jaunumus
* piedalīties novērošanas pasākumos

Jauniešu astronomijas kluba sanāksmes notiek katru otro trešdienu no
18:15 – 20:00 LU galvenajā ēkā Raiņa 19, 12. auditorijā (3. stāvā).

Pirmā 2008./2009. m.g. sanāksme notiks 15. oktobrī.

Sanāksmes tēma: Saules sistēmas planētas.

Detalizētāku informāciju par pašu klubu varat izlasīt JAK Interneta lapā.

Manuprāt šī ir vislabākā programma, lai vispār sāktu orientēties zvaigznēs, zvaigznājos, planētās, zvaigžņu kopās u.c. Programmu var lejuplādēt no stellarium mājas lapas,

(more…)

Kārtējo reizi pierādījies, ka citu tulkotajiem materiāliem nevar uzticēties. Lasot latviešu valodā par Virgin Galactic projektu SpaceShipTwo un ar to saistīto iespēju 6 minūtes izbaudīt bezsvara stāvokli 110 km augstumā, tiek minēts, ka šis prieks izmaksās 200 000 $. Mani šis projekts jau interesē no SpaceShipOne laikiem, tāpēc ik pa laiciņam pats paskatos cik tad ilgs laiks atlicis līdz reālajiem lidojumiem – uzreiz teikšu, ka pavisam nedaudz, pirmie lidojumi tiek plānoti jau 2009. gada beigās, vai arī 2010. gada pašā sākumā.

Bet tagad mazliet par izmaksām. Pirmie 100 lidojumi maksās pasažierim 200 000 $, nākamie 400 vairs tikai 100 000 – 175 000 $, bet pēc tam vairs tikai 20 000$ – summu, kuru nevajadzētu būt problēmām sagādāt. Gandrīz aizmirsu pieminēt, ka pirmie 200 lidojumi, jau ir apmaksāti. Lidojumus nodrošinās 5 kosmosa kuģi (manuprāt vajadzētu piemērotāku vārdu), no kuriem šobrīd top divi.

Sputņik programma bija automātisko pavadoņu misiju sērija, kurus palaida Padomju Savienība. Pirmais no šiem, Sputņik -1, bija pirmais cilvēka radītais objekts Zemes orbītā. Tas tika palaists 1957. gada 4. oktobrī Starptautiskā Ģeofizikālā gada ietvaros, un demonstrēja iespēju izmantot mākslīgos pavadoņus Zemes atmosfēras augšējo slāņu izpētei.

Pirmie lidojumi

Sputņik 1 tika palaists 1957. gada 4. oktobrī. Pavadoņa diametrs bija 58 cm, bet tā svars – 83.6 kg. Katru apriņķojumu apkārt zemei tas veica 96 minūtēs.

Daļējais aptumsums sākas 3:43

Pilnais aptumsums sākas 5:00

Maksimālā fāze ir 5:26

Pilnais aptumsums beidzas 5:51

Daļējais aptumsums beidzas 7:09

Mēness aptumsuma laikā izskatās šādi:

Apraksts

Mēness aptumsums notiek vismaz 2 reizes gadā, kad vien kāda daļa no Zemes ēnas krīt uz Mēness. Mēness vienmēr būs pilns aptumsuma laikā, tas ir, skatoties no saules, mēness vienmēr būs tieši aiz Zemes. Lai gan, kopš Mēness orbitālā plakne ir nobīdīta par 5 grādiem pret zemes orbitālo plakni (ekliptiku), lielākā daļa no pilnmēnešu notiek, kad Mēness ir vai nu uz ziemeļiem vai dienvidiem no Zemes ēnas. Tāpēc, lai būtu novērojams aptumsums, Mēnesim ir jāatrodas netālu vienam no diviem Mēness orbītas un ekliptikas krustošanās punktiem, kurus sauc par augošajiem un sarūkošajiem orbītu krustošanās punktiem.

Zemes ēna var tikt iedalīta 2 daļās: pilnā ēnā un pusēnā. Pilnajā ēnā nav tiešā saules starojuma. Lai gan, Saules lielā izmēra dēļ, tās starojums tiek tikai daļēji bloķēts ārējā Zemes ēnas daļā, kuru sauc par pusēnu.

Pusēnas aptumsums notiek, kad Mēness šķerso Zemes pusēnu. Pusēna neizraisa vērā ņemamu Mēness virsmas satumšināšanos, lai gan daži apgalvo, ka tas kļūst mazliet dzeltenīgs. Īpašs pusēnas aptumsuma veids ir pilnais pusēnas aptumsums, kura laikā Mēness atrodas precīzi Zemes pusēnā. Šādi aptumsumi ir reti, šādos gadījumos Mēness daļa, kura ir tuvāk ēnai var kļūt mazliet tumšāka nekā pārējā Mēness virsma.

Daļējs aptumsums notiek, kad tikai daļa no Mēness šķērso ēnu. Kad Mēness pilnībā ieiet Zemes ēnā ir novērojams pilnais Mēness aptumsums. Mēness ātrums caur ēnu ir apmēram kilometrs sekundē, un kopā var turpināties līdz 107 minūtēm. Tomēr kopējais laiks starp mēness pirmo un pēdējo kontaktu ar ēnu ir krietni vien ilgāks, un var turpināties virs 6 stundām.

Parādīšanās

Mēness nepazūd no redzamības, kad tas šķērso ēnu, tas notiek tāpēc, ka Zemes atmosfēra atstaro Saules gaismu arī ēnas daļā, ja Zemei atmosfēra nebūtu, tad arī Mēness būtu pilnīgi tumšs aptumsuma laikā. Sarkanā nokrāsa rodas tāpēc, ka Saules gaismai sasniedzot Mēnesi ir jāiziet cauri garam un blīvam zemes atmosfēras slānim, kurā tā tiek sadalīta. Īsāko viļņa garumu starojums izkliedējas atmosfērā, taču garākie viļņa garumi iziet cauri, kā rezultātā Mēness ir redzams sarkanīgā nokrāsā. (šis pats efekts ir novērojams saullēkta un saulrieta laikā) To cik tumšs būs mēness nosaka arī mākoņu daudzums atmosfērā un putekļu, jo vairāk šķēršļu būs gaismai, jo Mēness izskatīsies tumšāks.